Cilvēks katru dienu ieelpo 12 kubikmetrus gaisa. No tā, kādu gaisu elpojam, ir atkarīga mūsu ikdienas pašsajūta. Ne velti tiek ieteikts pēc iespējas vairāk laika pavadīt tīrā gaisā. Tāpēc mežā, kalnos ir tik viegli elpot. Jo labu pašsajūtu rada – pirmkārt, negatīvi lādēti skābekļa joni, kas lielā daudzumā ir minētajās vietās. Īpaši viegli ir elpot pēc negaisa – gaisā veidojas daudz ozona – pateicoties atmosfēras elektriskajai izlādei (zibens). Visi zina par jūras gaisa labvēlīgo ietekmi. Tā sastāvā bez minerālvielām ir arī negatīvi lādēti joni, kurus veido jūras virsmas viļņošanās.
Noteikti visi skolā mācījušies fiziku un zina, ka viss sastāv no atomiem. Atomi var būt vai nu uzlādēti, vai arī tiem var nebūt elektriskā lādiņa (neitrāli). Uzlādētos atomus sauc par joniem. Joni ir elektriski lādētas daļiņas, kas rodas, ja vielas atomi vai atomu grupas zaudē vai pievieno vienu vai vairākus elektronus. Ja atoms zaudē vienu vai vairākus elektronus, veidojas pozitīvais jons jeb katjons. Ja atoms pievieno vienu vai vairākus elektronus, veidojas negatīvais jons jeb anjons. Atkarībā no iegūtā lādiņa, joni var būt pozitīvi vai negatīvi. Pozitīvi lādētie joni ir kaitīgi mūsu veselībai. Tie postoši iedarbojas uz organismu. Negatīviem joniem ir spēcīga, stimulējoša iedarbība uz organismu.
Normālai cilvēka vai dzīvnieka organisma funkcionēšanai nepieciešams, lai gaisā, kopā ar parastām skābekļa molekulām, atrastos arī negatīvi lādēti skābekļa joni. Jebkura slimība, kā likums, ir vielmaiņas traucējumi organisma šūnās, kas rodas negatīva lādiņa samazināšanās dēļ. Atjaunot un papildināt šo lādiņu var, ieelpojot gaisu, kas ir piesātināts ar negatīvi lādētiem skābekļa joniem. Caur plaušām tie nokļūst asinīs un izplatās pa visu organismu, tādējādi atjaunojot šūnu negatīvo lādiņu un stimulējot vielmaiņu. Samazinoties negatīvajam lādiņam eritrocītos (kad ieelpojot trūkst negatīvi lādēto jonu) tiek traucēta vielmaiņa, kā rezultātā rodas apstākļi dažādu slimību attīstībai.
Viens no gaisa jonizēšanas paņēmieniem ir telpā kvēpināt dzintaru, šo metodi cilvēki izmanto jau no senatnes, kad par joniem vēl nekas nebija zināms. Sasmalcinātu dzintaru var pievienot augu kvēpekļiem vai kvēpināt to atsevišķi. Mājas apstākļos visvienkāršāk kvēpināt dzintaru ir uz pannas, sakarsējam pannu līdz maksimumam un viegli uzkaisa dzintara putekli un izstaigājam telpas kamēr dzintars kvēpinās vai ieberam dzintaru kvēpināšanas trauka un zem sveces lēni kvēpinām, ļoti efektīvi dzintaru kvēpināt pirtī. Uzberiet nedaudz uz karstiem akmeņiem, pirms dodaties sildīties. Uzmanieties, dzintars viegli uzliesmo, neatstājiet kvēpināmos bez uzraudzības.